Zoodārzā
Rīgas zoodārzā pelēkie roņi reģistrēti kopš 1968. gada. Šobrīd pastāvīgi mīt roņu pāris – Puika un Eze. Abi roņi dzimuši savvaļā 1998. gadā un kā mazuļi atvesti uz zoodārzu no Kurzemes jūrmalas, kur tie atrasti novārguši un bezpalīdzīgi. Roņu tēvs Puika kopš 2005. gada vasarā katru dienu plkst. 14.00 priecē apmeklētājus ar unikālu priekšnesumu, bet Eze kļuvusi par gādīgu māti. Roņu pārim līdz 2009. gadam veiksmīgi izauguši divi ronēni. 2004. gadā dzimusī ronene Apolonija tā paša gada rudenī izlaista jūrā. 2008. gadā 24. februārī dzimušajam ronēnam, balsojot Ventspils portālā, vārdu Puzis izvēlējās Latvijas iedzīvotāji.
Katru gadu pavasarī uz dažiem mēnešiem Rīgas zoodārza roņu saime papildinās ar savvaļā dzimušiem ronēniem. Ik gadus Latvijas piekrastē atrasto ronēnu skaits ir ļoti mainīgs un atkarīgs no ledus apstākļiem Baltijas jūrā. Pēc siltām ziemām, kad pie Igaunijas saliņām neveidojas stabils ledus, roņu mātītes dzemdē uz sauszemes, mazo saliņu piekrastē. Lielā blīvuma dēļ mazuļi ir pakļauti infekcijām, lietus un stresa ietekmei, kā arī plēsēju uzbrukumiem. Mātes mazuļus mēdz pazaudēt un neizbarot līdz galam. Nokļūstot jūrā priekšlaicīgi, mazulim iespējas izdzīvot ir pavisam nelielas. Samērā daudzi novārguši roņu mazuļi tiek izskaloti Latvijas piekrastē un daļa no tiem nonāk zoodārzā. Ronēnu mākslīgā izbarošana ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Pirmās dienas mazuļus nākas barot, ar gumijas caurulīti, ievadot kuņģī īpaši sagatavotu zivju putriņu. Dažs ronēns patstāvīgi ēst neiemācās pat vairāk nekā mēnesi.
Gan zoodārzā dzimušiem ronēniem, gan mākslīgi izbarotiem un rehabilitētiem savvaļas ronēniem mājvietu meklējam citos pasaules zoodārzos. Līdz šim daļa izaudzēto ronēnu aizvesti uz Kauņas zoodārzu Lietuvā, Tallinas zoodārzu Igaunijā, Homutovas zoodārzu Čehijā, Gdaņskas zoodārzu Polijā, Oitas un "Marine Palace" akvārijiem Japānā, kā arī Kuingdao okeāna parku Ķīnā.
Daļu ronēnu atlaižam Baltijas jūrā. Pirms aizvešanas ronēnus iezīmē ar pleznas zīmi.
Līdz šim neesam saņēmuši ziņas par iezīmētajiem roņiem, kas ļauj cerēt, ka dzīvnieki ir dzīvi.
Par Rīgas zoodārza roņiem sīkāk – roņu treneru stāsti:
Tie dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Suga iedalīta trīs atšķirīgās populācijās, kas atbilstoši mīt Rietumatlantijā, Austrumatlantijā un Baltijas jūrā. Baltijas jūras pasugas roņi biežāk sastopami tās ziemeļu daļā – Botnijas un Somu līcī.
Pelēkais ronis ir Baltijas jūrā visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150–300 kg) roņu suga. Senāk roņus intensīvi medīja, galvenokārt, lai iegūtu taukus. 20. gs. vidū strauji samazinājās roņu skaits pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma dēļ. Pateicoties medību aizliegumiem, pēdējos 20 gados pelēko roņu skaits Baltijas jūrā pieaug un tos arvien biežāk un lielākā skaitā sastop arī Latvijas piekrastē.
Galvenie draudi sugai ir jūras piesārņošana. Roņu dzimstību un izdzīvošanu ietekmē arī klimata izmaiņas, traucēšana mazuļu dzimšanas un barošanās vietās, intensīva kuģniecība. Jaunie roņi sapinas zvejnieku izliktajos tīklos un murdos, nespēj uzpeldēt un noslīkst.
Latvijas Dabas muzejs pelēko roni izsludināja par “Gada dzīvnieku – 2008”.
Sugas saglabāšana
Pelēkais ronis ierakstīts Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā, Eiropas Padomes direktīvas 92/43 EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un V pielikumā, Latvijas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 1. pielikumā.
Dzīves vide
Roņi labi peld un nirst, tie savas dzīves lielāko daļu pavada ūdenī, spēj ienirt līdz 70 m dziļumam un uzturēties tur ilgāk kā 15 minūtes. Krastā vai uz ledus roņi parasti atpūšas, sildās, maina apmatojumu, pārojas, dzemdē un baro mazuļus.
Barība
Pārtiek no dažādām zivīm (mencām, butēm, siļķēm u.c.), retāk barojas ar vēžveidīgajiem un gliemjiem. Zoodārzā roņus baro ar skumbrijām, reņģēm un reizēm arī ar lašveidīgajām zivīm.
Dzīves cikls
Dzīvo nelielās grupās, vairošanas periodā tēviņi veido harēmus, kuros ietilpst
2–5 mātītēs. Riests notiek pavasarī, drīz pēc mazuļu piedzimšanas. Gadā ir viens metiens, parasti dzimst viens mazulis. Baltijas jūras ronēni dzimst martā–aprīlī. Roņiem vislabākā dzimšanas vieta ir lieli dreifējoši ledus gabali, kur tie ir labāk pasargāti no plēsēju vai klaiņojošu suņu uzbrukumiem. Ronēns piedzimst labi attīstīts, klāts ar baltu, garu un pūkainu kažoku, kas saglabājas 2–3 nedēļas. Baltais kažoks mazuli pasargā gan no aukstuma, gan palīdz saplūst ar balto sniega fonu un paslēpties no plēsējiem. Gandrīz mēnesi māte baro mazuli ar pienu, kura tauku saturs ir apmēram 60%. Mēneša laikā mazuļa masa pieaug līdz 40 kg. Ronēns ir uzkrājis pietiekami daudz tauku un ir gatavs doties jūrā, lai pastāvīgi apgūtu prasmi medīt zivis. Savukārt māte ir gatava nodoties riesta priekiem, lai pēc 11,5–12 mēnešiem atkal pasaulē laistu mazuli.
Dzimumgatavību sasniedz 4–6 gadu vecumā.
Dzīves ilgums 30–40 gadu.
Sagatavoja Laura Līdaka
