Lielie savvaļas dzīvnieki
Iespēja Latvijā dabā gājējam sastapties ar lielajiem dzīvniekiem, kas būtu bīstami, nav liela. Ja tomēr ir tas noticis, jāievēro sekojoši padomi. Visbiežāk uzbrukums nenotiek spēji un negaidīti. Parasti pirms uzbrukuma dzīvnieks pretinieku cenšas izzināt un nobaidīt. Bieži satikšanās beidzas dzīvniekam atkāpjoties, ja cilvēks izturas nosvērti un aukstasinīgi. Dzīvniekam nedrīkst skatīties acīs, jo šāds žests varētu tikt pieņemts par izaicinājumu un provocēt dzīvnieku uz uzbrukumu.
Nonākot saskarsmē ar dzīvnieku, kas izrāda agresiju vai ir gatavs uzbrukt, cenšamies mierīgi atkāpties, neuzgriežot dzīvniekam muguru. Ja ir nepieciešams meklēt patvērumu kokā, atkāpjoties jau laicīgi noskatām piemērotu koku un atslābinām somas siksnas, lai vajadzības gadījumā to varētu ātri nomest.
Ja uzbrūk mežacūka, zinoši ļaudis iesaka sekojošu paņēmienu. Jāpielaiž cūka dažu (3 - 5) soļu attālumā un tad strauji jālec sāņus. Šis paņēmiens pamatā attiecināms uz kuiļiem, jo tie nemēdz griezties atpakaļ, lai uzbruktu atkārtoti, toties cūkas mēdz cirsties riņķī un taranēt atkārtoti. Toties mums vēl paliek kāds laiks, lai atrastu piemērotu koku, kur uzrāpties vai atkāpties, jo cūka kādu laiciņu gatavojas jaunam uzbrukumam. Šāda metode gan prasa "stiprus nervus", bet, kā zināms, ekstrēmās situācijās cilvēks ir spējīgs paveikt brīnuma lietas.
Un tomēr lielo dzīvnieku uzbrukuma gadījumi Latvijā ir novēroti ļoti reti. Tāpēc no lielajiem dzīvniekiem nevajag baidīties, bet piesargāties un zināt kā uzvesties saskarsmē ar tiem.
|
