Aizvien biežāk cilvēkiem jādzīvo kaimiņos ar dažādiem faunas pārstāvjiem – vietējiem Latvijas dzīvniekiem vai tālu siltzemju viesiem. Bieži vien tas cilvēkam var sagādāt neērtības. Lai uzzinātu sīkāk, ar kuriem dzīvniekiem pilsētas teritorijā var saglabāt labas kaimiņattiecības, bet no kuriem vēlams izvairīties, uz sarunu aicinājām Latgales zoodārza direktoru Mihailu Pupiņu.
Pēdējā laikā aizvien biežāk tiek ziņots, ka Daugavpilī redzēts kāds neparasts faunas pārstāvis. Dzīvnieks, kuram nebūtu jādzīvo pilsētā, brīvi pastaigājas pa ielām vai lido virs māju jumtiem. Šādus dzīvniekus var iedalīt divās grupās – zvēri, kuri dzīvo pilsētas tuvumā un regulāri tajā ieklīst, kā arī Latvijā ievesti tālu eksotisku zemju iemītnieki.
Tuvākie kaimiņi
Pirmais un visvienkāršākais iemesls, kāpēc savvaļas dzīvnieki ienāk pilsētā, – viņiem ir nepieciešama dzīves telpa. Lai izdzīvotu, izaugušajiem mazuļiem ir jāapgūst jaunas teritorijas. Tā kā Daugavpils ir zaļa pilsēta – daudz skvēru, zālienu un citu atpūtas vietu un ap pilsētu ir meži un purvi, daudzi dzīvnieki te apmetas un jūtas labi. Otrs iemesls – Daugavpils pievilina, jo šeit ir viegli pieejama barība, – atkritumu konteineri, kā arī žurkas, peles un baloži, kuru pilsētā ir daudz vairāk nekā jebkurā mežā. Dzīvnieki šurp nāk gluži kā uz ēdnīcu un apmetas uz dzīvi. Piemēram, zoodārza teritorijā pastāvīgi dzīvo vanags. Ir daudz citu savvaļas putnu, pie kuriem pilsētnieki ir pieraduši, taču tie ir meža viesi. Trešais iemesls – pilsētā nav lielu plēsēju.
Uz zoodārzu zvana regulāri, bieži ziņo arī par redzētiem lieliem dzīvniekiem, – stirnām un aļņiem. Pilsētā ieklīst daudz lapsu, zaķu, sesku, ežu, pūču, sikspārņu utt. Piemēram, zaķis dzīvoja zālienā starp zoodārzu un ielu, turklāt jutās diezgan komfortabli.
“Esmu zoologs un strādāju ar dzīvniekiem, tāpēc teikšu, ka jebkuras sugas aizsargāšanā ir pareizi jānosaka prioritātes. Vienam dzīvniekam noteiktā teritorijā var klāties labi, citam – slikti. Pilsētā ir spēkā tādi paši noteikumi – mums jāizvēlas suga, un tas, protams, ir cilvēks, tāpēc tieši viņa vajadzībām jābūt pirmajā vietā. Tāpēc ir jātiek vaļā no dzīvniekiem, kuri ienāk pilsētā, sāk traucēt vai apdraud cilvēkus. Piemēram, lapsas, kuras klīst pa visu pilsētu un bieži paliek nepamanītas, var pārnēsāt trakumsērgu vai sakost bērnu. Tajā pašā laikā ir mazi dzīvnieki, kuri nav bīstami cilvēkam, turklāt tiem ir pozitīva loma pilsētas vides papildināšanā, – tās ir vāveres, pīles, zīdastes, pūces pilsētas nomalē utt.,” pastāstīja M. Pupiņš.
Ir ekoloģijas nozare, kura pētī tikai pilsētas floru un faunu. Uzskata, ka nākotnē, kad cilvēku būs ļoti daudz un uz Zemes paliks tikai urbanizētas teritorijas, dzīvniekiem nekas cits neatliks, kā samierināties ar pastāvīgu dzīvošanu blakus cilvēkiem.
Daudzi dzīvnieki dzīvojuši pilsētu teritorijā vēl pirms cilvēkiem. Zvēri dzīvoja mežā, kuru pakāpeniski izcirta, pēc tam radās tīrumi un ceļi, mežs pārvērtās nomales parkā, pilsēta pakāpeniski apjoza šo vietu, bet dzīvnieki joprojām šeit dzīvo. Spilgts piemērs ir bebri, kuri pie mums dzīvo dažādās ūdenstilpēs. Viņi šeit ieradušies daudz agrāk par cilvēkiem, tāpēc viņiem ir savi likumi.
Eksotiskie viesi
Pēdējos gados cilvēki aizvien biežāk brauc atpūsties uz ārzemēm, piemēram, uz eksotisko Jemenu un Indonēziju. Tur viņi apmeklē zooveikalus vai vietējos tirgus un atved t.s. dzīvos “suvenīrus”. Visvairāk šīs modes dēļ cieš bruņurupuči. Kad dzīvnieks ir atvests mājās, tūristi apjēdz, ka tas ir jābaro, jākopj, jātērē laiks un nauda. Daži neapzinīgi cilvēki “suvenīrus” izmet uz ielas. Tādējādi Daugavpilī, kur laiks ir diezgan vēss, apmetas uz dzīvi daudzi eksotiski dzīvnieki, kurus zoodārza speciālisti cenšas laikus noķert.
Reiz uz zoodārzu piezvanīja satraukti pilsētnieki, uz kuru dārzu vairākas reizes pēc kārtas atlidoja milzīgs papagailis un ēda bumbierus. Izrādījās, ka tā ir ļoti dārga un saudzējama suga – ara. Tā arī neizdevās uzzināt, vai putns aizlidojis no saimniekiem, vai arī ticis izlaists. Klīda baumas, ka Rīgas apkaimē redzēts klaiņojam vientuļš pērtiķis.
Interesants atgadījums Daugavpilī bija saistīts ar iguānu, kura bija aizmukusi no mājām, taču saimnieks to ātri atklāja un bēgli atrada. Visi atceras, kā ziemā atrada beigtu krokodilu. Tiesa, nebija iespējams noteikt, vai tas miris pie saimnieka vai dzīvs izmests salā.
“Dzīvnieku viltība un ātrums ir pienācīgi jānovērtē. Piemēram, neveiklu saimnieku bruņurupucis var ātri atstāt ar garu degumu. Latvijā mēs esam noķēruši 6 bruņurupuču sugas, t.sk. piecas eksotiskās. Latvijai tas ir pietiekami liels skaits. Pēdējais tika noķerts Japānas purva bruņurupucis. Ir skaidrs, ka dzīvnieks pats nevarēja atceļot uz Latviju, kāds to atveda,” pastāstīja M. Pupiņš.
Pilsētniekiem daudz neērtību rada čūskas – zoodārza darbinieki diezgan bieži dodas tās ķert. Agrāk speciālisti ņēma līdzi plastmasas konteineru un nelielu āķi, jo zināja, ar ko būs darīšana. Taču pēdējā laikā zoodārza darbinieki līdzi ņem nopietnu ekipējumu – kas zina, ko vietējie eksotiskās faunas mīļotāji būs atveduši, piemēram, no Taivānas. Pasaulē ir čūskas, kurām pat pieredzējis čūsku ķērājs ne vienmēr riskēs tuvoties.
Cilvēki nevar būt droši, ka aukstā laikā viņu mājokļi ir pasargāti no dažādu dzīvnieku “vizītēm”. Zoodārza darbiniekiem ir nācies ķert čūskas arī mājās. Galvenokārt tās ierāpo privātmājās, taču reiz izsauca arī uz dzīvokli pirmajā stāvā. Turklāt šī māja atrodas Daugavpils centrā. Noķert čūsku toreiz neizdevās, jo tā ielīda sienas šķirbā. “Nevajag pašiem mēģināt to padzīt, jo tam var būt bēdīgas sekas. Jāapstājas aptuveni piecu metru attālumā no čūskas, nenolaižot no tās acis, un jāzvana mums. Ja novērsīsiet skatienu, čūska, visdrīzāk, aizrāpos.
Pēdējos gados pieaudzis izsaukumu skaits, kad jādodas ķert eksotiski dzīvnieki. Zooveikalos visā pasaulē, t.sk. arī Eiropā, pārdod milzumdaudz dzīvnieku un putnu. Protams, viens no iemesliem ir daugavpiliešu braucieni uz ārzemēm, no kurienes viņi pārved eksotiskos viesus,” pastāstīja M. Pupiņš.
